Šogad darbā noorganizējām “ēnu dienu” un pieņēmām darbā 3 “ēnas”.
Manā skolas laikā nebija iespējas pavērot ikdienas darbu kādā iestādē. Mums bija tikai kaut kādas iedomas par to, kāda “īstā dzīve” varētu izskatīties. Tagad vēroju jauniešus, kas ir izdomājuši, ko vēlas, atnākuši uz uzņēmumu un mirdzošām acīm vēro speciālistus, un domāju – redz, cik jauki, ka viss tomēr tā mainās. Un, ja beigās kāds pasaka “paldies, ka uzņēmāt, esmu pilnīgi pārliecināta par savu profesijas izvēli – tā ir ĪSTĀ man!”, vai nav jauki?
Un galu galā jūties arī ko labu padarījis, kas ir visforšākais!!!
“Ēnu diena” 20. Februāris, 2009
kamdēļ es blogoju? 16. Februāris, 2009
jautājums tādēļ, ka ne es māku skaisti rakstīt, ne man ir īpašs viedoklis par lietām, kāda nav citiem. hmz.
es arī neraklamēju blogu, lai vispār kāds te ielūrētu, izņemot manu māsu, kura tāpat jau par mani daudz zina 
tā kā jautājums aktuāls – kāda velna pēc es tērēju savu laiku?
ja mājās ir kas lieks, 14. Februāris, 2009
ieskaties zemāk.
man patīk apziņa, ka paveicu labu darbu, novēlu arī citiem izdarīt to pašu, lai kopā mēs pasauli veidotu labāku!
Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība “Dace”
Did U know? Šokējoši, bet fakts. 13. Februāris, 2009
Bez komentāriem. Jums iespēja izdarīt katram savus secinājumus.
Mans personīgais viedoklis – no uzbāzīgajām ziņām, nevajadzīgām mēstulēm drīz nāksies norobežoties pat neizlasot virsrakstus. Vienkārši. Kā strausam ar galvu smiltīs 
es arī apceļoju eiropu 13. Februāris, 2009
Dikti jau nu interesanti parēķināt, cik lielu daļu Eiropas esi apceļojis. Man sanāca 21%, lai gan sākumā piemirsu pusi no apceļotajām valstīm. Tad padomāju un atcerējos, ka trakā jaunībā līdz pat Spānijai ir būts, tā kā tas viss tagad tika pieskaitīts. Īstenībā braucām cauri Polijai, bet tā kā tas notika naktī, kad es gulēju, to nepierēķināju. Lai paliek citai reizei.
