Šogad darbā noorganizējām “ēnu dienu” un pieņēmām darbā 3 “ēnas”.
Manā skolas laikā nebija iespējas pavērot ikdienas darbu kādā iestādē. Mums bija tikai kaut kādas iedomas par to, kāda “īstā dzīve” varētu izskatīties. Tagad vēroju jauniešus, kas ir izdomājuši, ko vēlas, atnākuši uz uzņēmumu un mirdzošām acīm vēro speciālistus, un domāju – redz, cik jauki, ka viss tomēr tā mainās. Un, ja beigās kāds pasaka “paldies, ka uzņēmāt, esmu pilnīgi pārliecināta par savu profesijas izvēli – tā ir ĪSTĀ man!”, vai nav jauki?
Un galu galā jūties arī ko labu padarījis, kas ir visforšākais!!!