Vietējie jau vairākas nedēļas gatavojās LR Prezidenta Valda Zatlera vizītei Rūjienā. Tantuki savā starpā pārrunāja, cikos tad īsti jāiet uz centru sagaidīt, no kurienes uz kurieni tad Prezidenta k-gs dodas, ko šis teiks tautai utt. utj.
Pienāca vakardiena, 17. augusts. Jau bez ceturkšņa trijos centrā sapulcējies krietns bariņš ļaužu. Prezidenta ierašanās gaidāma pulksten trijos. Līdz pusčetriem būšot ziedu nolikšana pie pieminekļa, tikšanās ar tautu, tad iešot tālāk pie deputātiem un uzņēmējiem.
Viss liecināja, ka prezidents tiks sagaidīts godam – pēdējie grābekļa vilcieni smiltājā pie pilsētas centrālā pieminekļa “Tālavas taurētājs”, kur Prezidenta k-gam paredzēs nolikt ziedus, pilsētas mērs un citi jaunievēlētie novada deputāti ieradušies svinīgos uzvalkos, tauta ar’ sapulcējusies darba dienas vidum diezgan kuplā skaitā.
Starp citu, vakar ik pa laikam uzlija. Bet tieši pirms trijiem laiks bija noskaidrojies – bija silts un visiem gaidītājiem laipni uzspīdēja saule.
Tieši, kad bija piebraukuši glaunie autiņi un Prezidenta k-gam jārāpjas laukā no sava Mercedes, sāka gāzt lietus. Nu, ne pa jokam, bet tā – pa nopietno! Tauta jau sačukstējās pa stūriem – Dievs neesot mazais bērns. Nezinu, ko ar to gribēja teikt.
Interesants, manuprāt, bija fakts, ka Prezidenta k-gs runāja bez mikrofona. Nu, un kas? Manuprāt, diezgan svarīgs fakts, jo tas nozīmē, ka viņu dzirdēja labi ja 30 cilvēki. Pārējie tik pa gabalu viņa lietussargu pamanīja. Nezinu, vai tā bija īpaša taupība vai kāda cilvēka lūgums. Varbūt arī organizatoriem šķita, ka tik mazā miestā kā Rūjiena mikrofons nav vajadzīgs – kā no centra sauks, tā tālākajā krogā atskanēs, kam velti tērēsies. Varbūt. Tik katros pilsētas svētkos un lielākos godos mikrofoni tiek celti priekšā, lai ikkatrs “rūvenietis” var dzirdēt tautas kalpu runas, apsveikumus vai deklamētos pantus.
Ko tas nozīmē? Liela daļa klātesošo bija vīlušies, jo tā arī neuzzināja klātienē, ko Prezidenta k-gs, ieradies šajā vizītē, gribēja teikt tautai. Un tas, manuprāt, ir skumji.
Šodien neviens vairs nepateiks, vai tie bija ziņkārīgie, patrioti vai vienkāršā tauta, kam svarīgi šo Tautas Kalpu redzēt un, kas zin, roku paspiest. Bet daudziem no viņiem bija svarīgi vismaz DZIRDĒT dzīvu Prezidentu, nevis lasīt avīzē, ko viņš teica, vai skatīties TV kastē.
Nepārprotiet mani – es tiešām priecājos, ka mūsu Valsts Prezidents atrod laiku apciemot ļaudis Latvijas mazpilsētās un laukos. Tas ir apsveicami. Taču, manuprāt, ir svarīgi padomāt arī par to, lai tie cilvēki, kas ir ieradušies (lai arī tie būtu mazpilsētu iedzīvotāji vai lauku ļaudis, pensionāri, uzņēmēji vai bezdarbnieki), gūtu sajūtu, ka viņi ir Vērtība šajā valstī, lai viņiem ir gandarījums par to, ka viņus ir apciemojis šīs valsts Galva, lai šī cilvēka apciemojums būtu NOTIKUMS, kas rakstāms ar lielo burtu.
Fotogrāfijas no šī notikuma var aplūkot šeit.
Par LR Prezidenta vizīti Rūjienā 18. Augusts, 2009
Jippīīī, man ir dzimšanas diena! 29. Jūlijs, 2009
Nu, re, vēl viens raibs un krāsains gadiņš aizvadīts – mana dzimšanas diena ir klāt 
.
Šogad saņēmu vairāk puķu kā citugad, un tas ir pozitīvi. Arī sveicienu (gan telefonisku, gan sms veidā, gan virtuālu) daudz. Tas priecē. Tātad nākamais gads, skaitot no šodienas, būs daudz foršāks un labāks kā aizvadītais. Arī tas priecē.
Kopumā viena makten priecīga un jauka diena. Īstenībā pa mierīgo, taču arī tas mani priecē, kā jau viss iepriekšminētais.
Cheers
esmu laukos 28. Jūlijs, 2009
tā arī ir, kā virsrakstā rakstīts. esmu laukos. ko daru? tā īsti neko. vēl neko nopietnu neesmu pasākusi 
. tās taču ir brīvdienas! nē, pavisam piemirsu – vakar bija mājas sakopšanas talka, kurā arī es piedalījos. tiku pie sava mīļākā – krūmiņu apgriešanas – pienākuma . šodien prātoju, ko iesākt ar burkānu lakstiem. i-netā neko sakarīgu neatradu. nāksies laikam izmest.
Eņģeļi un Dēmoni (Angels and Demons) – zīle rokā, mednis vēl kokā. 6. Jūnijs, 2009
Tikko kā biju uz filmu “Eņģeļi un Dēmoni” (“Angels and Demons”). Kā sacīt jāsaka, arī man sagribējās izteikties par to.
Grāmatu, lai gan salīdzinoši pasen, es biju lasījusi. Kad gāju uz kino, centos atcerēties, par ko tā bija, taču ne visai veiksmīgi. Prātā bija palikušas tikai daži fragmenti – profesors Lengdons, pētniece Viktorija, kaut kāda milzu ierīce (tagad zinu, ka tas bija domāts nu jau populārais kvadronu paātrinātājs), baznīca, helikopters. Par pēdējo gan jāsaka, ka tā īsti nespēju atminēties, kādā sakarā tas tika pielietots.
Nu, lūk. Ar augšminētajām atmiņām ierados kinoteātrī, pacietīgi sagaidīju, kamēr beigsies reklāmas, un ceļojums ne-zināmajā varēja sākties. Pateicos savai caurajai atmiņai un lieliskajam Evanam Makgregoram (Ewan McGregor) par fantastisku tēlojumu, kā dēļ gandrīz līdz filmas beigām neatcerējos ķibeles atrisinājumu un īsto vainīgo.
Lūk, uzticamā un taisnīgā kambarsulaiņa lomas attēlotājs:
Ewan McGregor. Attēls: Columbia Pictures
Un pārējie galveno lomu tēlotāji, kuri gan man nešķita īpaši spilgti un pamanāmi:
Tom Hanks un Ayelet Zurer. Attēls: Columbia Pictures
Kopumā man filma patika. Dodu 3.8 balles no 5.
+ 3 balles par to, ka spriedze un noslēpumainība tika uzturēta visas filmas garumā, par iespēju ieskatīties Vatikānā (īpaši fascinējoša ir konklāva balsošanas procedūra), par Romas skaistajiem skatiem (Ak, Roma, Roma, es pagājušajā gadā tā arī Tevi neapciemoju, kā bija iecerēts. Neņem ļaunā, es to izdarīšu jau drīz.).
+ 0.8 balles Evanam Makgregoram.
- 0.5 balles par to, ka filma “netur līdzi grāmatai” spriedzes un saistoša notikumu risinājuma ziņā.
- 0.5 balles arī režisoram, kurš filmā neiekļāva neko no ikvienas “veiksmīgas” filmas pamatu pamata – mīlas stāsta. Grāmatā Lengdons iemīlas Viktorijā un šī līnija kautrīgi vijas cauri sižetam līdz pat filmas beigām. Es gan pieņemu, ka režisoram bija smaga izvēle – spraigāks sižets vai mīlasstāsts, bet… Tā kā neesmu režisore, domāju, ka to varēja atrisināt tā, lai būtu i zīle rokā, i mednis kokā. Bet lai nu paliek.
Vienīgais, ko es būtu gribējusi redzēt citādu – mazliet sarežģītāku to mīklu atrisināšanu. Par to vēl – 0.2 balles. Nu, kā gan Lengdons visu izdomā praktiski (izņemot pirmo gadījumu) ar pirmo reizi, kad vien paskatās uz konkrēto objektu un karti, kurp tas norāda? Grāmata, cik atceros, man radīja iespaidu, ka illuminati mīklu atrisināšana ir velnišķīgi sarežģīta un robežojas ar neiespējamu ierobežotā laika posmā. Kam gribas ko sarežģītāku – lasiet grāmatu.
Iesaku filmu apmeklēt visiem, kas meklē labu, nesarežģītu atpūtu smadzenēm pēc smagas darba dienas, kam patīk detektīvi, kā arī tiem, kam patīk dažādu sarežģītu uzdevumu atrisināšana, simbolu skaidrošana un katoļu baznīcas vēsture.
kāda ir Tava brīvība? 23. Maijs, 2009
Pēdējā laikā sanāk domāt par jēdzienu “brīvība”. Man tas nozīmē iespēju savā ziņā darīt to, ko vēlos un kas man patīk, izdarīt savas izvēles, lai arī kļūdainas un citiem nepieņemamas, satikties ar tiem, ko vēlos (kas nozīmē, ka var nesatikties ar tiem, ko negribas satikt), ēst to, kas garšo, lasīt to, kas sagādā baudu (nevis obligāto literatūru) un drīkstēt domāt citādi….
vai tiešām 1.aprīlis ir JOKU DIENA????? 2. Aprīlis, 2009
Interesanti, kuram liekas smieklīgi 1.aprīlī atlaist kādu no darba. Piemēram, mani. Nesapratu jociņu, ja kas.
Zaļi domāju un daru 28. Marts, 2009
Es esmu zaļa. Nu, ne gluži burtiski, bet pārnestā nozīmē gan – man ir svarīga mūsu zemeslodes nākotne. Nezinu, cik lielā mērā es to varēšu ietekmēt, bet noteikti centīšos.
Sākšu ar to, ka uz veikalu ejot ņemšu līdzi savu auduma maisiņu. Uz tirgu jau ņemu ne tikai to – tur jāņem līdzi arī kaudzīte mazu maisiņu, ja vēlas, lai iesver burkānus, gurķus, salātus, redīsus utt. Jā, tas ir mazliet apgrūtinoši, jo mani maisiņi ir katrs savā krāsā, tomēr gala rezultāts mani apmierina.
Vēl jau ilgāku laiku sadzīvē lietoju iespējami maz ķīmijas. Tikai tur, kur tas patiešām vajadzīgs. Un, ja vien iespējams, tad tikai tādu, kas ir dabai draudzīga. Ne vienmēr sanāk, bet man patīk apziņa, ka es vismaz par kapeiciņu nedaru pāri videi.
Trūkst man “zaļās” zobu pastas. Patiesībā arī kosmētika man ir pavisam “nezaļa”, to varētu uzlabot. Nu, labi, labi, nesen nopirku arī parasto trauku mazgājamo, jo īpašais bija izbeidzies.
Es labošos.
Kā ir ar Tevi?
“Ēnu diena” 20. Februāris, 2009
Šogad darbā noorganizējām “ēnu dienu” un pieņēmām darbā 3 “ēnas”.
Manā skolas laikā nebija iespējas pavērot ikdienas darbu kādā iestādē. Mums bija tikai kaut kādas iedomas par to, kāda “īstā dzīve” varētu izskatīties. Tagad vēroju jauniešus, kas ir izdomājuši, ko vēlas, atnākuši uz uzņēmumu un mirdzošām acīm vēro speciālistus, un domāju – redz, cik jauki, ka viss tomēr tā mainās. Un, ja beigās kāds pasaka “paldies, ka uzņēmāt, esmu pilnīgi pārliecināta par savu profesijas izvēli – tā ir ĪSTĀ man!”, vai nav jauki?
Un galu galā jūties arī ko labu padarījis, kas ir visforšākais!!!
kamdēļ es blogoju? 16. Februāris, 2009
jautājums tādēļ, ka ne es māku skaisti rakstīt, ne man ir īpašs viedoklis par lietām, kāda nav citiem. hmz.
es arī neraklamēju blogu, lai vispār kāds te ielūrētu, izņemot manu māsu, kura tāpat jau par mani daudz zina
tā kā jautājums aktuāls – kāda velna pēc es tērēju savu laiku?
