Pēdējā laikā sanāk domāt par jēdzienu “brīvība”. Man tas nozīmē iespēju savā ziņā darīt to, ko vēlos un kas man patīk, izdarīt savas izvēles, lai arī kļūdainas un citiem nepieņemamas, satikties ar tiem, ko vēlos (kas nozīmē, ka var nesatikties ar tiem, ko negribas satikt), ēst to, kas garšo, lasīt to, kas sagādā baudu (nevis obligāto literatūru) un drīkstēt domāt citādi….
filcēšana ir māksla, tas ir fakts 28. Aprīlis, 2009
Jau dažas nedēļas atpakaļ sāku apgūt filcēšanas pamatus. Tagad esmu stāvā sajūsmā par to, ko tik var dabūt gatavu. Piemēram, šie dzīvnieciņi vai šīs skaistās lietiņas…
Vai man pietiks pacietības un laika kaut ko tik skaistu uzmeistarot? Nofotografēšu savus pirmos darbiņus un ielikšu kādu bildi drīzumā, bet līdz tādai mākslai man vēl kādu laiciņu jāpatrenējas….
Nu, lūk – te arī papildinu šo ierakstu ar vienu no saviem brīvā laika darbiem:
Un te vēl daži:
vai tiešām 1.aprīlis ir JOKU DIENA????? 2. Aprīlis, 2009
Interesanti, kuram liekas smieklīgi 1.aprīlī atlaist kādu no darba. Piemēram, mani. Nesapratu jociņu, ja kas.
Zaļi domāju un daru 28. Marts, 2009
Es esmu zaļa. Nu, ne gluži burtiski, bet pārnestā nozīmē gan – man ir svarīga mūsu zemeslodes nākotne. Nezinu, cik lielā mērā es to varēšu ietekmēt, bet noteikti centīšos.
Sākšu ar to, ka uz veikalu ejot ņemšu līdzi savu auduma maisiņu. Uz tirgu jau ņemu ne tikai to – tur jāņem līdzi arī kaudzīte mazu maisiņu, ja vēlas, lai iesver burkānus, gurķus, salātus, redīsus utt. Jā, tas ir mazliet apgrūtinoši, jo mani maisiņi ir katrs savā krāsā, tomēr gala rezultāts mani apmierina.
Vēl jau ilgāku laiku sadzīvē lietoju iespējami maz ķīmijas. Tikai tur, kur tas patiešām vajadzīgs. Un, ja vien iespējams, tad tikai tādu, kas ir dabai draudzīga. Ne vienmēr sanāk, bet man patīk apziņa, ka es vismaz par kapeiciņu nedaru pāri videi.
Trūkst man “zaļās” zobu pastas. Patiesībā arī kosmētika man ir pavisam “nezaļa”, to varētu uzlabot. Nu, labi, labi, nesen nopirku arī parasto trauku mazgājamo, jo īpašais bija izbeidzies.
Es labošos.
Kā ir ar Tevi?
Gribi galdu? Vai labāk kamīnu? Vari dabūt abus!!! 27. Marts, 2009
šodien uzgāju fantastiskas moderno kafijas galdiņu fotogrāfijas. un atcerējos savu sapni par kamīnu pilsētas dzīvoklī, kam nebija lemts realizēties. iespējams, ne es vienīgā. un, redz, dizaineri par mums padomāja – radīja galdiņu, kas apvieno iespēju dzert kafiju/vīnu/tēju un vērot dzīvās uguns liesmas…
manuprāt, ideja ļoti jauka. BET… ir daži “bet”:
pirmkārt, man ir aizdomas, ka šo galdiņu izgudroja kāds brīvais vecpuisis, kam nav ne jausmas par sieviešu garajiem matiem, kas, ejot garām šādam galdiņam, varētu tapt apskādēti…
otrkārt, izgudrotājam nav ne bērnu, ne mājdzīvnieku. ja būtu, uzreiz būtu sapratis, cik nedrošs viss tas pasākums izskatās.
taču kopumā jauki 
Gribu kļūt par kouču 24. Marts, 2009
Tātad tā. Man dzīvē šobrīd ir jauns mērķis – gribu kļūt par kouču. Specialitāti vēl neesmu apsmadzeņojusi, bet skaidrs ir tas, ka darbs ar cilvēkiem man ļoti patīk, citiem palīdzēt vēl vairāk. Tas nozīmē, ka ir visi priekšnoteikumi, lai vēlētos sevi attīstīt šajā virzienā.
Nu tik jāsāk vākt informācija un pētīt, no kura gala ķerties klāt. Protams, sākšu ar literatūras izpēti un zināmu devu teorijas. Vēlāk vajadzēs arī praktiskos treniņus, kam meklēšu brīvprātīgos. Bet tas būs vēlāk. Vai kāds piesakās jau tagad?
“Ēnu diena” 20. Februāris, 2009
Šogad darbā noorganizējām “ēnu dienu” un pieņēmām darbā 3 “ēnas”.
Manā skolas laikā nebija iespējas pavērot ikdienas darbu kādā iestādē. Mums bija tikai kaut kādas iedomas par to, kāda “īstā dzīve” varētu izskatīties. Tagad vēroju jauniešus, kas ir izdomājuši, ko vēlas, atnākuši uz uzņēmumu un mirdzošām acīm vēro speciālistus, un domāju – redz, cik jauki, ka viss tomēr tā mainās. Un, ja beigās kāds pasaka “paldies, ka uzņēmāt, esmu pilnīgi pārliecināta par savu profesijas izvēli – tā ir ĪSTĀ man!”, vai nav jauki?
Un galu galā jūties arī ko labu padarījis, kas ir visforšākais!!!
kamdēļ es blogoju? 16. Februāris, 2009
jautājums tādēļ, ka ne es māku skaisti rakstīt, ne man ir īpašs viedoklis par lietām, kāda nav citiem. hmz.
es arī neraklamēju blogu, lai vispār kāds te ielūrētu, izņemot manu māsu, kura tāpat jau par mani daudz zina 
tā kā jautājums aktuāls – kāda velna pēc es tērēju savu laiku?
ja mājās ir kas lieks, 14. Februāris, 2009
ieskaties zemāk.
man patīk apziņa, ka paveicu labu darbu, novēlu arī citiem izdarīt to pašu, lai kopā mēs pasauli veidotu labāku!
Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība “Dace”
Did U know? Šokējoši, bet fakts. 13. Februāris, 2009
Bez komentāriem. Jums iespēja izdarīt katram savus secinājumus.
Mans personīgais viedoklis – no uzbāzīgajām ziņām, nevajadzīgām mēstulēm drīz nāksies norobežoties pat neizlasot virsrakstus. Vienkārši. Kā strausam ar galvu smiltīs
